Latest Articles


08.02.2012
Ibtissam Bouachrine

Rjal and their queens

The Arab Spring and the discourse on masculinity and femininity

Aware of the West's preoccupation with the situation of women in Muslim countries, the Arab media have been careful to show women playing a prominent role in the uprisings. But this belies the reality, writes Ibtissam Bouchraine. [ more ]

08.02.2012
Eurozine Review

Naive, the hawks would say

08.02.2012
Jonathan Metzger

We are not alone in the universe

08.02.2012
Berthold Franke

Anger at Kohl


New Issues


08.02.2012

Merkur | 2/2012

07.02.2012

Springerin | 1/2012

Bon Travail
07.02.2012

L'Homme | 2/2011

Geld-Subjekte
07.02.2012

Res Publica Nowa | 16 (2011)

The tyranny of opinion
07.02.2012

Arena | 1/2012

På apornas planet [On the planet of the apes]

Eurozine Review


08.02.2012
Eurozine Review

Naive, the hawks would say

"Ny Tid" says that only diplomacy can defuse the Iranian bomb; "NAQD" warns that the Arab revolutions are not as feminist as the West thinks; "Blätter" wants an enquiry into institutional racism in Germany; "Letras Libres" pays its respects to a rare revolutionary; "Arena" asks the bane of the Norwegian far-Right to explain Breivik; "Res Publica Nowa" struggles for objectivity amidst the tyranny of opinion; "Merkur" is still angry with Kohl; Springerin observes how artists lead the market when it comes to precarity; "L'Homme" finds that international development begins in the home; and "Vikerkaar" reads 150 years of Estonian thanatography.

25.01.2012
Eurozine Review

The organized upperworld

11.01.2012
Eurozine Review

A new way to talk politics

21.12.2011
Eurozine Review

"Transparency" in scare quotes

07.12.2011
Eurozine Review

Itching powder for the Left



http://www.eurozine.com/articles/2011-05-02-newsitem-en.html
http://www.n-ost.org
http://www.eurozine.com/articles/2009-12-02-newsitem-en.html
http://mitpress.mit.edu/0262025248
http://www.eurozine.com/about/who-we-are/contact.html

My Eurozine


If you want to be kept up to date, you can subscribe to Eurozine's rss-newsfeed or our Newsletter.

Articles
Share |


Kas ir "Tas"?


Saukli i'm lovin' it kompānija McDonald's izvēlējās 2003. gadā, savas pirmās pasaules mēroga reklāmas kampaņas ietvaros.[1] Šie vārdi vēl joprojām rēgojas uz reklāmu stendiem visā pasaulē. Tīši piezemētā, ar mazajiem burtiem uzrakstītā frāze nevienam nav īpaši jāpaskaidro: Tu esi laimīgs. Mēs dzīvojam labos laikos. Negurķojies, ēd.

Taču stāsts nav par McDonald's. Runa ir par šo it – par šo to, kuru kompānija piesauc sava produkta vārdā. Šis ir mēģinājums saprast, kas patiesībā ir tas.

Līdz "vietniekvārda sevī" statusam it pirmo reizi tika pacelts, pateicoties Nike neredzēti veiksmīgajai reklāmas kampaņai, kas skubināja cilvēkus: Just Do It.[2]

Nav šaubu, ka šī lakoniskā pavēle ir pats slavenākais sauklis mūsdienu reklāmas vēsturē. Kompānijas leģenda vēsta, ka tas radies 1988. gadā kādā amerikāņu sporta apavu ražotāju Nike un reklāmas aģentūras Wieden and Kennedy apspriedē, kad Dens Vīdens it kā esot pateicis: You Nike guys, you just do it.[3] No 1988. līdz 1998. gadam Nike apavu noiets visā pasaulē pieauga no 877 miljoniem līdz 9,2 miljardiem dolāru, un diez vai man izdosies piedāvāt kādu labāku it jeb definīciju.

Tolaik tas bija īsts retorikas šedevrs, kas ļaudis gadsimtiem mocījušo ko pārvērta par kodolīgu un pašpārliecinātu mazu to.

Lai gan šis tas netika nekādi konkretizēts, nebija jau arī nekādas vajadzības. Kas ir tas, varēja nojaust no abstraktā konteksta, kurā tas bija ievietots. Pirmām kārtām bija nojaušams, ka tas ir iekāres objekts. Taču tas simbolizēja arī valodas semantisku pakļaušanu jaunai jēdzieniskai kārtībai, kas acīmredzami bija tik pašsaprotama, ka to vispār pat nevajadzēja nekā paskaidrot.

Ar vienu plašu vēzienu tam raksturīgais semantiskais daudznozīmīgums tika pārveidots par robustu un nepārprotamu vārdiņu, ko sportiski noskaņotā mēle varēja bliezt šurpu turpu kā tādu ādas bumbu.

To, cik nozīmīgs ir no jauna definētais tas, es pilnībā aptvēru tikai 1999. gadā, kad NATO Kosovas kara laikā bombardēja Serbiju.

Belgradā pēc smagas uzlidojumu nakts uz tilta stāvēja liels protestētāju pūlis. Viens no šiem cilvēkiem bija pacēlis plakātu, uz kura ar lieliem drukātiem burtiem bija uzrakstīts: "NATO – JUST DO IT!" Tas bija diezgan smalks skarbā Balkānu humora piemērs un parādīja, ka tas ir ne tikai gabaliņš no kodolīgas, īsas frāzes, kas palīdz ar milzu peļņu pārdot miljoniem sporta kurpju, ko tādās zemēs kā Vjetnama un Taizeme saražojis minimāli apmaksāts darbaspēks. Piketētāja plakāts nepārprotami bija iecerēts, lai parādītu to kā politiskā un ekonomiskā imperiālisma simbolu, kas patiesībā jau arī slēpās aiz sauklī izmantotā trešās personas vietniekvārda tēlotās neitralitātes un universalitātes. Aptuveni tajā laikā it tā īsti uzsāka dzīvot pats savu dzīvi. Britu mediji par it-girl iesauca jaunu gluži bezjēdzīgas sieviešu dzimuma slavenības pasugu. Lai gan minētais apzīmējums tika izdomāts jau XX gadsimta 20. gados, kad Holivudā tika uzņemta mēmā filma It ar Klāru Bovu galvenajā lomā, it-girl nenoliedzami bija 90. gadu fenomens – jauna sieviete, kas slavena vienkārši ar to, ka ir slavena, un par vienīgo atlases kritēriju kalpoja seksuālā pievilcība. Tas jau izsenis izmantots kā seksuāls eifēmisms, bet tagad šis vārds neslēpti demonstrēja, ka sievietes ir padarītas par seksa objektiem. Tas bija arī mājiens uz slavenības fenomena kā tāda bezsaturīgo dabu, vārdos nepasakot, bet liekot saprast, ka jebkura mediju uzmanību piesaistījuša personāža vietu var ieņemt kāds cits, kurš apveltīts ar nepieciešamo seksuālo efektīgumu.

It ir arī saīsinājuma IT homonīms. Piekrītu, abiem vārdiem patiesībā nav itin nekā kopīga: IT tiek atšifrēts kā "informācijas tehnoloģija", taču šī industrija neapšaubāmi spēlējusi noteicošu lomu, gādājot par apstākļiem, kas veicinājuši it piepešo zvaigznes karjeru. Iespējams, ka es to tagad novedu līdz galējībai, bet it pat uzvedināja uz domām par reliģisku simbolu (tiesa gan, tikai angļu, iecienītākajā valodā), mūžam izolēto I (es) nostādot līdzās krustveidīgajam t un izveidojot tādu kā piktogrāfisku krustā sišanas atveidu. Un tas tikai pierāda, ka it ir pilnīgi jebkas, ko vien jūs varētu vēlēties.

Lielāko XX gadsimta daļu par augstāko subjektivitātes avotu tika atzīts id Freida izpratnē. Šī idilliskā cerebrālā grota bija mājvieta zvēram, kas dzīvo katrā no mums, un kā tāda mīļuprāt uzņēmās mītisku statusu. Saprotams, id, kā jau tīri lingvistiska konstrukcija, bija tīri metaforisks jēdziens, taču, neraugoties uz to, ilgus gadus iedvesa cilvēkos spēcīgu fascināciju un palīdzēja aizvietot priekšstatu par grēku kā iekšējo ienaidnieku.

Taču gadu gaitā id, gluži kā pakāpeniskā metatēzes procesā, pārauga par it. Cilvēki bija spiesti atteikties no solipsiskās introspekcijas, ko viņos bija ieaudzinājuši reliģijas, filozofijas un psihoanalīzes gadi. Tā vietā viņi tagad pievērsās sportiskākajam no amerikāņu vaļaspriekiem – laimes meklējumiem.

It tagad tika apkrauts ar to pašu pārspīlēto nozīmīgumu, ko pirms tam nācās izturēt id. Citiem vārdiem, cilvēki, kas agrāk pašrealizēšanās centienos bija kā apmāti mēģinājuši aizrakties līdz savam es – I, – tagad tikpat kaismīgi mēģināja to sasniegt it veidolā.

Tā nebija tikai sintaktiska roku veiklība. Šis pavērsiens iezīmēja īstu jēdzienisku nobīdi. I bija pārāk ilgi kalpojis par mūli, kam jāstiepj pārāk smaga bēdu un nelaimju nasta. Tagad, atbilstoši klasiskajam burkāna un pātagas modelim, viss smagums tika uzkrauts it.

L'Oreal atraduši sevišķi interesantu tā pielietojumu savā populārajā kampaņā ar saukli Because I'm Worth It[4]. Šeit I un ites un tas – tiek sajaukti tiktāl, ka kiûst gandrīz vai neatšķirami. Sekojot šai loiikai, iznāk, ka es esmu līdzvērtīgs tam, lai gan tas jau atkal ir kāds nenoteikts lielums.

Un tā nu man piekodina: vienkārši dari to, vienlaikus informējot, ka tas man arī patīk. Turklāt, cik noprotams, es pat esmu vērts – ja nu gadījumā man vēl būtu palikušas kādas šaubas. Šādi mierinoši vārdi tik tiešām iedveš dziļu paļāvību, bet tomēr – kas, es vēlreiz jautāju, ir šis mīklainais tas?

Tas vienmēr apzīmējis kādu konkrētu objektu – proti, tā bija līdz šim. Tagad sāk likties, ka tas var stāvēt pats uz savām kājām, kā metonīms pasaulei, kas ir tik pašsaprotama savos mērķos, ilgās un pārliecībās, ka tai nav nepieciešama nekādi tālāki paskaidrojumi. Un ar to šis tasit – tik tiešām kļūst par tikpat universālu zīmi kā krusts. Tas var, tā sakot, savā nodabā abstrakti karāties tukšā gaisā un tik un tā tikt acumirklī saprasts.

Nedaudz novirzoties no šī subjekta vai objekta, kas nu tas īsti ir, jāteic, ka mana māte, patiesi pragmatiska sieviete, ļoti iemīļojusi frāzi get on with it.[5] Vioa necieš nekādu abstraktu piāpāšanu, un, tiklīdz saruna sāk ost pēc kaut kā tai līdzīga, savā stingrākajā tonī alla? mudina vainīgo ķerties pie lietas. Ik reizi, kad māte man deva šādu padomu, un tas notika bie?i, es varēju tikai apbrīnot vioas ciešo apoēmību. Es mēdzu nodomāt, cik labprāt tik tiešām šādi rīkotos, ja vien skaidri zinātu, kas īsti ir šī lieta – tas, – pie kā man vajadzētu ķerties.

Vai gan mana māte toreiz nojauta, ka viņas pragmatiskā dzīves filozofija kļūs par Nike entuziasma pilnā saukļa priekšteci?

Un tomēr mātes vēlēšanās ķerties pie lietas ir būtiski atšķirīga no Nike mudinājuma vienkārši darīt to. Mātes it ir klasisks aizstājējs noklusētajam vārdam dzīve un lieliski kalpojis neskaitāmām paaudzēm emocionāli noslēgtu cilvēku. Tas ir tāds tas, par ko nemēdz runāt pie pusdienu galda. Tas ir tāds tas, par ko uzņemtas daudzas drūmas un vārdos skopas angļu un skandināvu filmas.

Nike nemūžam pat nepieļautu iespēju pieņemt par savu saukli get on with it, tieši tāpēc, ka šāds it apzīmē dzīves neizsakāmo vienmuļību un garlaicību. Turpretim viņu it, lai nu kas tas arī būtu, ir oficiāls uzaicinājums nodoties savai lielākajai baudai.

Rakstot šīs rindiņas, es lieliski apzinos, ka patiesībā jau neesmu īpaši pietuvojies skaidrībai par to, kas tas īsti ir. Bet tāda ir jaunā un uzlabotā it daba. It nepakļaujas nekādām definīcijām, jo neeksistē nekur citur kā vienīgi iztēlē.

Nesen Budapeštā es ieraudzīju McDonald's reklāmu, kas sludināja, ka i'm lovin' it. Plakāts bija tik liels un košs, ka likās draudīgi plešamies pāri visam pilsētas laukumam, kurā bija izlikts, un neatvairāmi piesaistīja manu skatienu. Uz vienu īsu mirkli man iešāvās prātā, cik skumji tas viss tomēr ir.

McDonald's lozungs ir izmisīga atziņa, kas ciniski tēmēta uz izmisīgu demogrāfisko grupu, ja man ļauts izteikties reklāmas biznesa valodā. Šis tas, ko sauklis tik pārdroši pieņem kā pašsaprotamu, ir tieši tikpat netverams kā tas tas, ko L'Oreal un Nike piesauc skaistuma un sporta vārdā.

Tas ir likts lietā arī vairākos citos labi zināmos reklāmas saukļos, taču es negribētu ķerties pie matu skaldīšanas. Es vienkārši vēlējos norādīt, cik bīstami ļaut tam dzīvot pašam savu dzīvi.

Bet pagaidām es arī turpmāk mēģināšu par to padomāt, varbūt pludmalē spēlējot futbolu, mazgājot matus ar pretblaugznu šampūnu vai pat izmisīga, paģiraina izsalkuma mirklī ēdot hamburgeru.


 

  • [1] Latvijā, vienā no tām valstīm, kur McDonald's reklāmas lozungs (reizēm) tiek tulkots, tas skan šādi: "man tas patīk".
  • [2] Brutāli tulkojot – "Vienkārši dari to."
  • [3] Aptuveni: "Jūs nu gan, Nike džeki, vienkārši ņemat un izdarāt!"
  • [4] Latvijā – "Jo es esmu tā vērta".
  • [5] Latviski runājoša māte droši vien visdrīzāk sacītu: "Nedzesē muti, ķeries pie lietas."


Published 2006-09-08


Original in English
First published in Rigas Laiks 8/2006

Contributed by Rigas Laiks
© Tim Ochser/Rigas Laiks
© Eurozine
 

Focal points     click for more

The EU: Broken or just broke?

http://www.eurozine.com/comp/focalpoints/eurocrisis.html
Brought on by the global economic recession, the eurocrisis has been exacerbated by serious faults built into the monetary union. In a new Eurozine focal point, contributors discuss whether the EU is not only broke, but also broken -- and if so, whether Europe's leaders are up to the task of fixing it. [more]

European histories (2): Concord and conflict

http://www.eurozine.com/comp/focalpoints/eurohistories2.html
Broadening the question of a common European narrative beyond the East-West divide. How are contested interpretations of historical and recent events activated in the present, uniting and dividing European societies? [more]

Changing media -- Media in change

Media change is about more than just the "newspaper crisis" and the iPad: property law, privacy, free speech and the functioning of the public sphere are all affected. On a field experiencing profound and constant transformation. [more]

Support Eurozine     click for more

If you appreciate Eurozine's work and would like to support our contribution to the establishment of a European public sphere, see information about making a donation.

Editor's choice     click for more

Katajun Amirpur
Islam and democracy
The history of an approximation

http://www.eurozine.com/articles/2011-12-19-amirpur-en.html
In Iran, official revolutionary dogma has obliged "post-Islamist" philosophers to provide profound justifications for Islam's compatibility with democracy. Katajun Amirpur puts contemporary Iranian thinking on religion and politics in the context of Khomeini-era anti-westernism. [more]

Per Wirten
Where were you when Europe fell apart?

Too many Europeans have too long avoided the question of Europe, says Swedish writer Per Wirten. To prevent the EU from turning into a "post-democratic regime of bureaucrats", intellectuals need to stop mumbling and take the fear of Europe seriously. [more]

Valeriu Nicolae
Change must start from within
Roma integration: EU rhetoric and institutional reality

European member states are answerable to the European Commission regarding the integration of Roma. But what are the chances of national policies succeeding if structural anti-Roma racism exists within European institutions themselves? [more]

Debate series     click for more

Europe talks to Europe

http://www.eurozine.com/comp/europetalkstoeurope.html
Nationalism in Belgium might be different from nationalism in Ukraine, but if we want to understand the current European crisis and how to overcome it we need to take both into account. The debate series "Europe talks to Europe" is an attempt to turn European intellectual debate into a two-way street. [more]

Literature     click for more

Steve Sem-Sandberg
Even nameless horrors must be named

http://www.eurozine.com/articles/2011-09-23-semsandberg-en.html
It is high time to lift the aesthetic state of emergency that has surrounded witness literature for so long, writes Steve Sem-Sandberg. It is not important who writes, nor even what their motives are. What counts is the "literary efficiency". [more]

Literary perspectives
The re-transnationalization of literary criticism

Eurozine's series of essays aims to provide an overview of diverse literary landscapes in Europe. Covered so far: Croatia, Sweden, Austria, Estonia, Ukraine, Northern Ireland, Slovenia, the Netherlands and Hungary. [more]

Behind the headlines     click for more

Mykola Riabchuk
Tymoshenko: Wake-up call for the EU

The EU shouldn't be surprised by the Tymoshenko verdict: its support of anything nominally reformist has been perceived as acceptance of a range of repressions, argues Mykola Riabchuk. [more]

Conferences     click for more

Eurozine emerged from an informal network dating back to 1983. Since then, European cultural magazines have met annually in European cities to exchange ideas and experiences. Around 100 journals from almost every European country are now regularly involved in these meetings.
Changing media, Media in change
The 23rd European Meeting of Cultural Journals
Linz, 13-16 May 2011

http://www.eurozine.com/comp/linz2011.html
The 23rd European Meeting of Cultural Journals took place in Linz, Austria, in May 2011. Under the heading "Changing media, Media in change", the conference explored the challenges and transformations facing media in the wake of the digital revolution. [more]

Multimedia     click for more

http://www.eurozine.com/comp/multimedia.html
Multimedia section including videos of past Eurozine conferences in Vilnius (2009) and Sibiu (2007). [more]


powered by publick.net